Tere! Sveiki! Šajā lapas nodaļā varat iepazīties drusku ar Ludzas igauņu valodas struktūru, locījuma formām un arī noklausīties īsu ierakstu Ludzas igauņu valodā.

Sākiet ar pirmo nodaļu, kur aprakstīta Ludzas igauņu valodas rakstība. Tā izveidota uz latviešu un latgaliešu ortogrāfiju pamata, tā tad latviešu un latgaliešu valodas pratējiem izrunai vajadzētu būt visai skaidrai no rakstības vien. Taču ir dažas skaņas un rakstības principi, kas atšķiras no latviešu un latgaliešu valodām.

Rakstība un Izruna

Lietvārdu un darbības vārdu locīšanas apraksts ar piemēriem

Tēmatisks vārdu saraksts

Noklausieties ierakstu Ludzas igauņu valodā

Pamatziņas par Ludzas igauņu valodu

Ludzas igauņu valoda ir dienvidigauņu valodas paveids. Dienvidigauņu valoda, tagad kādreiz saukta arī par veru-setu (dienvidigauniski Võro-Seto, igauniski Võru-Setu) valodu, ir baltu somu valoda. Baltu somu valodas ir somugru valodu atzars un somugru valodas ir daļa no urāliešu valodu saimes. Dienvidigauņu valodas pratēju iedzimtais apvidus atrodas Igaunijas dienvidaustrumos Veru apriņķī (igauniski Võru maakond) un pāri mūsdienu Igaunijas-Krievijas robežai agrāk Igaunijā ietilpstošos apgabalos tagadējā Pečoru rajonā (krieviski Печорский район).

Ludzas igauņus valodnieki uzskata par vienu no trim igauņu valodas “salām” uz dienvidiem no Igaunijas. Ludzas igauņi (igauniski lutsi) apdzīvoja apvidu uz ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem no Ludzas, leivi (igauniski leivu) dzīvoja Ilzenē un Lejasciemā pie Alūksnes un krāsnas igauņi (igauniski kraasna) dzīvoja ciemos pie Krasnogorodskas Krievijā apmēram 30 km no Latvijas robežas. Visos trijos apgabalos igauņu pēcteči runāja dienvidigauņu valodas paveidus, kas atšķīrās viens no otra kā arī no dienvidigauņu valodas izloksnēm Igaunijā.

Ludzas igauņu valoda ir vislīdzīgāka dienvidigauņu valodas setu izloksnēm. Dienvidigauņu valodai tuvākie valodnicieskie radinieki ir lībiešu un igauņu valodas. Ludzas igauņu valodu runāja apmēram 50 ciemos pirmskara Mērdzenes (agrāk Mihalovas), Pildas, Nirzas un Brigu (agrāk Janovoles) pagastos. Ludzas igauņu valodas runātāju skaits samazinājās viscaur divdesmitajam gadsimtam. Igauņu pētnieks Oskars Kallass (Oskar Kallas) 1894. gadā lēsa, ka varētu būt ap 800 Ludzas igauņu valodas pratēju. Heiki Ojansū (Heikki Ojansuu) un Villems Grīntāls (Villem Grünthal) 20. gadsimta sākumā lēsa runātāju skaitu ap 200. 1925. gadā Pauloprīts Voolaine (Paulopriit Voolaine) uzskatīja, ka ap 120 cilvēku prot Ludzas igauņu valodu un 1936. gadā Augusts Sangs (August Sang) piemin, ka tikai 30-40 cilvēkiem Ludzas igauņu valoda bijusi mātes valoda. Pēdējais Ludzas igauņu valodas runātājs, Nikolājs Nikonovs, nomira 2006. gadā. Mūsdienās Ludzas igauņu pēctečiem ir vēl kādas pamatzināšanas par savu senču valodu, bet neviena tekoša valodas runātāja šobrīd vairs nav.

Tāpēc ka pēdējie aktīvie Ludzas igauņu valodas runātāji bija no Lielo Tjapšu ciema pie Pildas -- arī valodas pats pēdējais runātājs Nikolājs Nikonovs bija no turienes -- un liela daļa no plašākās valodas dokumentācijas notika taisni Lielajos Tjapšos, materiāli šajā lapā galvenokārt atspoguļo Ludzas igauņu valodu kā to runāja Lielajos Tjapšos un citos tās apkārtnes ciemos.