Lietvārdu un darbības vārdu locīšanas piemēri

Šajā nodaļā aprakstīti lietvārdu locījumi un daļa no darbības vārdu locījumiem. Piemēri aprakstam izvilkti no materiāliem kurus pierakstīja pētnieki Pauloprīts Voolaine (Paulopriit Voolaine), Augusts Sangs (August Sang), Aino Valmeta (Aino Valmet), Salme Nigola (Salme Nigol), Salme Tanninga (Salme Tanning) un Elna Adlera (Elna Adler). Šie piemēri ir izvilkti no stāstiem (resp. no dzīvas runas) un pārrakstīti manis izveidotajā Ludzas igauņu valodas rakstībā, bet citādi vārdi piemēros parādās kādi tie bija pašos tekstos. Teksta avots norādīts pēc katra piemēra ar skaitli iekavās. Saraksts ar izmantotajiem tekstiem atrodās lapas beigās. Lietvārdu un darbības vārdu locīšanas piemēri abu nodaļu galā ir izvilkti no Augusta Sanga nepublicētajiem pētījumiem par Ludzas igauņu valodas morfoloģiju. Visi piemēri ņemti no teicējiem Lielajos Tjapšos vai Škirpānos. Abi ciemi atrodās bijušajā Pildas pagastā uz dienvidiem no Ludzas.

Lietvārdi

Augusts Sangs savos Ludzas igauņu valodas lietvārdu locījumu piemēros atšķir trīspadsmit lietvārdu locījumus. Locījumiem var pievienot vēl četrpadsmito locījumu -- akuzatīvu -- kurš nav patiess locījums un tiek lietots vienīgi, lai vienkāršāk aprakstītu objekta morfoloģiju Ludzas igauņu valodā. Akuzatīvam nav pašam savas morfoloģiski atšķirīgas formas. Savā pielietojumā locījumi lielākoties atbilst to pašu lietvārdu locījumu pielietojumam citās tuvi radniecīgās valodās, kā piemēram igauņu un somu valodās. Pie katra piemēra uzrakstīta atsauce uz avotu no kura piemērs ņemts.

Nominatīvs

Teikuma priekšmets ir nominatīva locījumā.

(Nominatīvs) Repän nār (1)

lapsa smejās

‘Lapsa smejās.‘

Nominatīva daudzskaitli izveido pievienojot -q ģenitīva vienskaitlim. Vienskaitļa ģenitīva forma vārdam ‘zirgs’ ir hobeza.

(dzsk.Nom.) Hobezaq olliq kyvaq. (2)

zirgi bija stipri

‘Zirgi bija stipri.‘

Partitīvs un Akuzatīvs

Teikuma objekts var būt partitīva, vienskaitļa ģenitīva vai daudzskaitļa nominatīva locījumā. Baltu somu valodas šķir divu tipu teikuma objektus. Viens objekta paveids vienmēr parādās partitīva locījumā, otrs paveids parādās vienskaitlī ģenitīva locījumā un daudzskaitlī nominatīva locījumā. Šajā kontekstā objekta paveidu ar ģenitīvu vienskaitlī bet nominatīvu daudzskaitlī šajā aprakstā dēvēju par “akuzatīvu”.

Starpība starp partitīva un akuzatīva objektiem ir daudzšķautnaina. No vienas puses, dažiem darbības vārdiem vienkārši vienmēr ir vai nu viens vai otrs objekta tips. No otras puses, Baltu somu valodās partitīva objekti bieži saistās ar imperfektīvu rīcību -- rīcību bez noteikta gala punkta -- kamēr akuzatīva objekti bieži saistās ar perfektīvu rīcību -- rīcību kas ir pabeigta un ar noteiktu gala punktu. Taču šāds apraksts var sniegt maldīgu priekšstatu ka šī perfektīvā/imperfektīvā starpība ir vienīgais vajadzīgais pamats šīs sistēmas pareizai aprakstīšanai.

(Partitīvs) Kuningas lähäț voiska poiga oțșma (3)

karalis sūtīja armiju zēnu meklēt

‘Karalis sūtīja armiju zēnu meklēt.‘

(Akuzatīvs/ ...piniq rebäze kinni vytnuq (1)

vnsk.Ģen.) suņi lapsu ciet saņemtu

‘...suņi lapsu ciet saņemtu.‘

(Akuzatīvs/ Kost sa neoq kalaq vytiq? (1)

dzsk.Nom.) no kurienes tu tās zivis ņēmi

‘No kurienes Tu tās zivis ņēmi?‘

Partitīvu lieto teikuma objektiem visos teikumos ar darbības vārdu nolieguma formā.

(Partitīvs) ...ei ole-eiq rebäst, ei ole-eiq kallu (1)

ne nav lapsas ne nav zivju

‘...nav ne lapsas, ne zivju.‘

Partitīva vienskaitli arī lieto ar visiem skaitļa vārdiem atskatitot üțș ‘viens’ ar kuru lieto nominatīvu.

(Nominatīvs) üțș hopen (4)

viens zirgs

(Partitīvs) kațș hobest (4)

divi zirgi

Lokatīva locījumi (illatīvs, inesīvs, elatīvs, allatīvs, adesīvs, ablatīvs)

Baltu somu valodās ir plaša lokatīvu locījumu sistēma. Tā sauktie “iekšējie” (illatīvs, inesīvs, elatīvs) un “ārējie” (allatīvs, adesīvs, ablatīvs) locījumi tiek lietoti gan burtiskā nozīmē (kurp, kur, no kurienes -- respektīvi), gan ar citām nozīmēm, kas nesaistās tieši ar lokatīva nozīmi. Piemēram adesīvu un allatīvu lieto apstākļos, kur latviski lietotu datīvu.

Illatīvam Ludzas igauņu valodā, tāpat kā igauņu valodā, ir divas formas -- “īsais” un “garais” illatīvs. Igauņu valodā abas illatīva formas atšķirās no pārējiem lietvārdu locījumiem. Ludzas igauņu valodā ir īpaša īsā illatīva forma, bet nav īpašas garās illatīva formas. Garā illatīva forma ir tādi pati kā allatīva forma.

Dažiem vārdiem ir aba tipa illatīvi, citiem ir vai nu viena forma vai otra, bet ne abas. Tā tad pirmajā piemērā sytta ‘karā’ ir īss illatīvs, bet nākamajā piemērā kerikule ‘baznīcā’ ir allatīva forma ar illatīva nozīmi. Illatīvs norāda uz virzību iekšā kādā slēgtā telpā, kamēr allatīvs norāda uz virzību uz kādu atvērtu vietu. Šo starpību var redzēt salīdzinot kerikule ‘baznīcā’ ar mäele ‘kalnā’ nākamajā piemērā. Ar kerikule tiek norādīta virzībā iekšā baznīcā, bet ar mäele tiek norādīta virzība augšā pa kalnu. Īsajām illatīva formām nav īpašas galotnes, tās veido savdabīgi. Allatīva formām ir galotne -le, kas parasti tiek pievienota ģenitīva formai.

(Īsais Sǟd jo imǟ poiga sytta (5)

illatīvs) sūta tomēr māte dēlu karā

‘Tomēr māte dēlu sūta karā.‘

(Garais ...ļǟmi kerikule (6)

illatīvs) ejam baznīcā

‘...[mēs] ejam baznīcā‘

(Allatīvs) Tulkke mäele (7)

nāciet kalnā

‘Nāciet kalnā‘

Tādu pašu kontrastu var uzstādīt starp inesīvu un adesīvu. Inesīvs, ar galotni -h, -n vai -hn, norāda uz atrašanos iekšā kādā slēgtā telpā, kamēr adesīvs, ar galotni -l, norāda uz atrašanos uz kāda priekšmeta vai kādā atvērtā vietā (piemēram laukā vai kādā valstī). Pirmajā piemērā obros ‘svētbilde’ atrodās iekšā slēgtā telpā -- kerikuh ‘baznīcā’ -- tādēļ tiek lietots inesīvs. Nākamajā piemērā iet runa par valsti -- atvērtu vietu nevis slēgtu telpu -- tāpēc tiek lietots adesīvs vārdā Ēstumāl ‘Igaunijā’.

(Inesīvs) ...timǟ obros sais kerikuh (8)

viņas svētbilde stāv baznīcā

‘...viņas svētbilde stāv baznīcā‘

(Adesīvs) ...Ēstumāl oļļ paļļo paŗemb elläq... (7)

Igaunijā bija daudz labāk dzīvot

‘...Igaunijā bija daudz labāk dzīvot...’

Tā pati starpība redzama pēdējos divos lokatīva locījumos -- elatīvā un ablatīvā. Šie locījumi apzīmē virzību ārā no kādas vietas. Elatīvs, ar galotni -st, apzīmē vīrzību ārā no kādas slēgtas telpas un ablatīvs, ar galotni -lt, apzīmē virzību nost vai prom no kādas atvērtas vietas. Pirmajā piemērā elatīvu lieto lai parādītu ka kuningas ‘karalis’ skatās ārā umast dommast ‘no paša mājas’.

(Elatīvs) Kuningas kaes umast dommast (9)

karalis skatās no paša mājas

‘Karalis skatās no paša mājas‘

(Ablatīvs) ...Ēstumālt lähǟdüq sījäq (10)

no Igaunijas sūtīti uz šejieni

‘...sūtīti no Igaunijas uz šejieni‘

Kā iepriekš jau rakstīju, lokatīva locījumiem baltu somu valodās ir plašs pielietojums ārpus kontekstiem ar vienīgi tīru lokatīva nozīmi. Piemēram allatīvu un adesīvu lieto, lai izteiktu to pašu domu, ko latviski izsakām ar datīvu. Adesīvu lieto galvenokārt, lai izteiktu piederību (man ir, Rutai ir), kamēr allatīvu lietu citos kontekstos kur latviešu valodā lietotu datīvu (viņš man to iedeva, viņa tev to atnesa).

(Adesīvs) ...oļļ näil vīz lambakeist (11)

bija viņiem piecas aitas

‘...viņiem bija piecas aitas’

(Allatīvs) Annaq mulle kaq maitsaq! (1)

dod man arī pagaršot

‘Dod man arī pagaršot!’

Komitatīvs, abesīvs, terminatīvs un translatīvs

Komitatīvs līdzinās latviešu instrumentālim un atbild uz jautājumu “ar ko?”. Komitatīva galotne ir -ga.

(Komitatīvs) Jelli dēḑä bābaga (11)

dzīvoja vectēvs ar vecmāti

‘Vectēvs dzīvoja ar vecmāti.‘

Abesīvs izsaka apzīmētā lietvārda trūkumu un atbild uz jautājumu “bez kā?”. Patskaņu harmonijas dēļ abesīva galotne var būt -lda(q) vai -ldä(q).

(Abesīvs) ...vanemb poig, kiä latsilda elli (12)

vecākais dēls kas bez bērniem dzīvoja

‘...vecākais dēls, kas dzīvoja bez bērniem’

Terminatīvs atbild uz jautājumu “līdz kam?” jeb “līdz kurai vietai?”. Terminatīva galotne ir -ni.

(Terminatīvs) Kșondz katenetyiskümneni tunnini maka-aiq (13)

mācītājs līdz divpadsmitiem neguļ

‘Mācītājs līdz pulksten divpadsmitiem neguļ’

Translatīvs atbild uz jautājumu “kā?” vai “kādā veidā?”. Translatīva galotne Ludzas igauņu valoda ir tāda pati kā elatīva galotne: -st.

(Translatīvs) Minnu kutsti vaderist (1)

mani aicināja kā krusttēvs

‘Mani aicināja [būt] krusttēvam‘

Locījumu piemēri

Šie piemēri ņemti no Augusta Sanga nepublicētā pētījuma Morfoloogiline ülevaade (Noomen) Lutsi mürdest (Morfoloģisks pārskats (Lietvārds) Ludzas igauņu izloksnē). Piemēri uzdoti manis izveidotajā Ludzas igauņu rakstībā. Iekavās blakus katram piemēram parādās tas pats piemērs Sanga lietotajā somugru fonētiskajā rakstībā.

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

mā (mâ) ‘zeme’

Vienskaitlis

mā (mâ)

mād (mâd)

māle (mâлe͔)

māl (mâл)

mālt (mâлt̀)

mahaq (mahaˀ)

māle (mâлe͔)

māh (māh̀)

māst (māst̀)

māga (mâga)

māldaq (mâлdaˀ)

~ māldaq (māлdaˀ)

māni (mân’i)

māst (māst̀)

Daudzskaitlis

māq (māˀ)

maijē (maijè)

maid (maìd)

maile (maìлe͔)

mail (maìл)

mailt (maìлt)

maile (maìлe͔)

maih (maìh)

maist (maìst)

maijega (maijega)

maildaq (maìлdaˀ)

maini (maìn’i)

maist (maìst)

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

üțș (üt̅’s) ‘viens’

Vienskaitlis

üțș (üt̅’s)

ütē (üt̀è)

ütte (üt̀te)

ütēle (üt̀èle)

ütēl (üt̀èл)

ütēlt (üt̀èлt)

ütte (üt̀te)

üteh (üt̀eh)

ütest (üt̀est)

ütēga (üt̀èga)

ütēldäq (üt̀èлdäˀ)

ütēni (üt̀èn’i)

ütest (üt̀est)

Daudzskaitlis

üteq (üt̀eˀ)

üttsi (üt̀’tsi)

ütsile ~ li (üt̆’tsile ~ l’i)

ütsil (üt̆’tsiл)

ütsilt (üt̆’tsiлt)

ütsile ~ li (üt̆’tsile ~ l’i)

ütsih (üt̆’tsih)

ütsist (üt̆’tsist)

üttsiga (üt̀’tsiga)

ütsildäq (üt̆’tsildäˀ)

ütsini (üt̆’tsin’i)

ütsist (üt̆tsist)

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

āh̦ (âHJ) ‘zoss’

Vienskaitlis

āh̦ (âHJ)

ahē (ahè)

āht (âHt)

ahele (aheлe͔)

ahel (aheл)

ahelt (aheлt)

āhte (âhte͔)

aheh (aheh̀)

ahest (ahest)

ahega (ahega)

aheldaq (aheлdaˀ)

aheni (ahen’i)

ahest (ahest̀)

Daudzskaitlis

aheq (aheˀ)

āhji (âhji)

ahile (ahiлe͔)

ahil (ahiл)

ahilt (ahiлt)

ahile (ahiлe͔)

ahih (ahih)

ahist (ahist)

āhjiga (âhjiga)

ahildaq (ahiлdaˀ)

ahini (ahin’i)

ahist (ahist)

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

lațș (лat̅’s) ‘bērns’

Vienskaitlis

lațș (лat̅’s)

latsē (лat̆tsè͔)

last (лas̅t)

latsele (лat̆tse͔лe͔)

latsel (лat̆tse͔л)

latselt (лat̆tse͔лt̀)

laste (лas̅te͔)

latsele (лat̆tse͔лe͔)

latseh (лat̆tse͔h)

latsest (лat̆tse͔st)

latsega (лat̆tse͔ga)

latseldaq

(лat̆tse͔лdaˀ)

latseni (лat̆tse͔n’i)

latsest (лat̆tse͔st)

Daudzskaitlis

latseq (лat̆tse͔ˀ)

lattsi (лat̀’t’si)

latsile (лat̆’tsiлe͔)

latsil (лat̆’tsiл)

latsilt (лat̆’tsiлt̀)

latsile (лat̆’tsiлe͔)

latsih (лat̆’tsih)

latsist (лat̆’tsist)

lattsiga (лat̀’tsiga)

lattsildaq (лat̀’tsiлdaˀ)

~ imla latsildaq

(im̀лa · t̆’tsiлdaˀ)

latsini (лat̆’tsin’i)

latsist (лat̆tsist̀)

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

lumī (лumì) ‘sniegs’

Vienskaitlis

lumī (лumì)

lumē (лumè͔)

lummē (лum̆mè͔)

lumēle (лumè͔лe͔)

lumēl (лumè͔л)

lumēlt (лumè͔лt̀)

lumme (лum̀me͔)

~ lumē sisse

(лumè͔ sis̀se)

lumeh (лume͔h)

lumest (лume͔st)

lumēga (лumè͔ga)

lumēldaq

(лumè͔лdaˀ)

lumēni (лumè͔n’i)

lumest (лume͔st)

Daudzskaitlis

lumeq (лume͔ˀ)

lummī (лum̆mì)

lumīle (лumìлe͔)

lumīl (лumìл)

lumīlt (лumìлt̀)

lumīle (лumìлe͔)

lumih (лumih)

lumist (лumist)

lummiga (лum̆miga)

lumīldaq (лumìлdaˀ)

lumīni (лumìn’i)

lumist (лumist̀)

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

nāņe (nān’e)

‘sieviete’

Vienskaitlis

nāņe (nān’e)

nāz̦e (nāz’e)

naist (nais̀t)

nāz̦ele (nāz’eлe͔)

nāz̦el (nāz’eл)

nāz̦eлt (nāz’eлt)

naiste (naìste͔)

nāz̦eh (nāz’eh)

nāz̦est (nāz’est)

nāz̦ega (nāz’ega)

nāz̦eldaq (nāz’eлdaˀ)

nāz̦eni (nāz’en’i)

nāz̦est (nāz’est)

Daudzskaitlis

nāz̦eq (nāz’eˀ)

naizi (naìz(’)i)

nāzile (nāz’iлe͔)

nāzil (nāz’iл)

nāzilt (nāz’iлt)

nāzile (nāz’iлe͔)

nāzih (nāz’ih)

nāzist (nāz’ist)

naiziga (naìz(’)iga)

nāzildaq (nāz’iлdaˀ)

nāzini (nāz’in’i)

nāzist (nāz’ist)

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

taļvīne (tal’vìne͔) ‘ziemains’

Vienskaitlis

taļvīne (tal’vìne͔)

taļvīdze (tal’vìdze͔)

taļvist (tal’vist)

taļvitsele

(tal’vit̆tse͔лe͔)

taļvitsel (tal’vit̆tse͔л)

taļvitselt (tal’vit̆tse͔лt)

taļvitsele

(tal’vit̆tse͔лe͔)

taļvitseh, talvitsehn

(tal’vit̆tse͔h, -n)

taļvitsest (tal’vit̆tse͔st)

taļvīdzega

(tal’vìdze͔ga)

taļvitseldaq

(tal’vittse͔лdaˀ)

taļvitseni

(tal’vit̆tse͔n’i)

taļvitsest (tal’vit̆tse͔st)

Daudzskaitlis

taļvīdzeq (tal’vìdze͔ˀ)

taļvitsidi (tal’vit̆tsid’i)

taļvitsit (tal’vit̆tsit)

taļvitsile ~ li

(tal’vit̆tsile ~l’i)

taļvitsil (tal’vit̆tsiл)

taļvitsilt (tal’vit̆tsiлt)

taļvitsile ~ li

(tal’vit̆tsile ~ l’i)

taļvitsih, taļvitsihn

(tal’vit̆tsih, -n)

taļvitsist (tal’vit̆tsist)

taļvitsidiga

(tal’vit̆tsid’iga)

taļvitsildaq

(tal’vit̆tsiлdaˀ)

taļvitsini (tal’vit̆tsin’i)

taļvitsist (tal’vit̆tsist)

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

hybehane (he̮be͔hane͔) ‘sudrabains’

Vienskaitlis

hybehane

(he̮be͔hane͔)

hybehadze

(he̮be͔hadze͔)

hybehaist

(he̮be͔haist)

hybehazele

(he̮be͔haze͔лe͔)

hybehazel

(he̮be͔haze͔л)

hybehazelt

(he̮be͔haze͔лt)

hybehaiste

(he̮be͔haìste͔)

hybehazeh

(he̮be͔haze͔h)

hybehazest

(he̮be͔haze͔st)

hybehazega

(he̮be͔haze͔ga)

hybehazeldaq

(he̮be͔haze͔лdaˀ)

hybehaeyni

(he̮be͔haze͔n’i)

hybehazest

(he̮be͔haze͔st)

Daudzskaitlis

hybehadzeq

(he̮be͔hadze͔ˀ)

hybehaizi ~ haidzi

(he̮be͔haìz’i ~ haìd’zi)

hybehaizi ~ haidzi

(he̮be͔haìz’i ~ haìd’zi)

hybehaizile

(he̮be͔haiz’iлe͔)

hybehaizil

(he̮be͔haiz’iл)

hybehaizilt

(he̮be͔haiz’iлt)

hybehaizile

(he̮be͔haiz’iлe͔)

hybehaizih

(he̮be͔haiz’ih)

hybehaizist

(he̮be͔haiz’ist)

hybehaidziga ~ haiziga

(he̮be͔haìd’ziga~haìziga)

hybehaizildaq

(he̮be͔haiz’ildaˀ)

hybehaizini

(he̮be͔haiz’in’i)

hybehaizist

(he̮be͔haiz’ist)

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

Daudzskaitlis

vyiraq (vi̮iraˀ)

vyiridi (vi̮irid’i)

vyirit (vi̮irit)

vyirile ~ li (vi̮irile ~ l’i)

vyiril (vi̮iriл)

vyirilt (vi̮iriлt)

vyirile ~ li (vi̮irile ~ l’i)

vyirih (vi̮irih)

vyirist (vi̮irist)

vyiridiga (vi̮irid’iga)

vyirildaq (vi̮iriлdaˀ)

vyirini (vi̮irin’i)

vyirist (vi̮irist)

vyeras (ve̮eras̀) ‘svešs’

Vienskaitlis

vyeras (ve̮eras̀)

vyira (vi̮ira)

vyerast (ve̮erast)

vyirale (vi̮iraлe͔)

vyiral (vi̮iraл)

vyiralt (vi̮iraлt)

vyirale (vi̮iraлe͔)

vyirah, vyirahn

(vi̮irah, -n)

vyirast (vi̮irast)

vyiraga (vi̮iraga)

vyiraldaq (vi̮iraлdaлˀ)

vyirani (vi̮iran’i)

vyirast (vi̮irast)

Nom.

Ģen.

Part.

All.

Ad.

Abl.

Ill. (īss)

(garš)

In.

El.

Kom.

Ab.

Term.

Tr.

hamēq (hamè͔ˀ) ‘krekls’

Vienskaitlis

hamēq (hamè͔ˀ)

hamme (ham̀me͔)

hameht (hame͔ht)

hammele (ham̀me͔лe͔)

hammel (ham̀me͔л)

hammelt (ham̀me͔лt)

hammele (ham̀me͔лe͔)

hammeh, hammehn

(ham̀me͔h, -n)

hammest (ham̀me͔st)

hammega

(ham̀me͔ga)

hammeldaq

(ham̀me͔лdaˀ)

hammeni (ham̀men’i)

hammest (ham̀me͔st)

Daudzskaitlis

hammeq (ham̀me͔ˀ)

hammidi (ham̀mid’i)

hammit (ham̀mit̀)

hammile ~ li

(ham̀mile ~ l’i)

hammil (ham̀miл)

hammilt (ham̀miлt)

hammile ~ li

(ham̀mile ~ l’i)

hammih, hammihn

(ham̀mih, -n)

hammist (ham̀mist)

hammidiga

(ham̀mid’iga)

hammildaq

(ham̀miлdaˀ)

hammini (ham̀mini)

hammist (ham̀mist)

Darbības Vārdi

Šaja nodaļā īsi aprakstu dažas daļas no Ludzas igauņu darbības vārdu locīšanas sistēmas.

Ludzas igauņu valodā ir divi laiki: tagadne un pagātne. Darbības vārdus loca divos skaitļos un trīs personās. Pārējās Ludzas igauņu darbības vārdu formas tiks aprakstītas nākotnē šim aprakstam papildinoties.

Vienkāršā tagadne un pagātne

Daži piemēri no tagadnes laika:

(1. persona vnsk.) ēstu kīlt kynēle (6)

igauņu valodu runāju

‘Runāju igauniski‘

(1. persona dzsk.) Mīq kynēlem kakoi slon (4)

mēs runājam kā zilonis

‘Mēs runājam kā zilonis‘

(2. persona vnsk.) Mis saq tan, vatēr, kynēlat? (14)

ko tu tur krusttēvs runā

‘Ko Tu tur runā, krusttēv?‘

(2. persona dzsk.) Tīq süvembäļe jo kynēlat ēstu kīlt (9)

jūs dziļāk/labāk jau runājat igauņu valodu

‘Jūs labāk jau runājat igauniski’

(3. persona vnsk.) Dēda bābaga kyneles (15)

vectēvs ar vecmāti runā

‘Vectēvs runā ar vecmāti‘

(3. persona dzsk.) kyik kynelazeq (16)

visi runā

‘visi runā‘

Daži piemēri no pagātnes laika:

(1. persona vnsk.) ma nī kyneli mulle (12)

es tā teicu man

‘es tā teicu sev‘

(1. persona dzsk.) tak mīq kynelimi inne viņņe värkki (6)

tad mēs runājām tikai krievu valodu

‘tad mēs runājam tikai krieviski‘

(2. persona vnsk.) Kaq, ku paļļo sa jōziq! (17)

skat kā daudz Tu skrēji

‘Skat, cik daudz Tu skrēji!‘

(2. persona dzsk.) Syzareq, tīq minno tapiq üle üte maŗa vaka. (18)

māsas jūs mani nāvējāt dēļ vienu ogu bušeli

‘Māsas, jūs mani nāvējāt viena ogu bušeļa dēļ.’

(3. persona vnsk.) timǟ mēļē kynēli (19)

viņš/viņa mums teica

‘viņš/viņa mums teica‘

(3. persona dzsk.) vanaq kynēliq (10)

vecie runāja

‘vecie runāja‘

Nolieguma formas

Nolieguma formas darbības vārdiem veido ar nolieguma piedēkli un īpašu darbības vārda formu. Tāpat kā dienvidigauņu valodā Igaunijā, nolieguma morfēma seko darbības vārdam. Šajā ziņā Ludzas igauņu valoda un dienvidigauņu valoda kā tāda atšķiras no igauņu, lībiešu un somu valodas, kur noliegums, tāpat kā latviski, ir pirms darbības vārda.

Ludzas igauņu valodā uzsvars ir uz nolieguma piedēkļa un tādā veidā darbības vārdu noliegumu formas atšķiras no citiem vārdiem, kur uzsvars gandrīz vienmēr ir uz vārda pirmās zilbes. Sekojot dienvidigauņu valodas ortogrāfijas piemēram, nolieguma formas raksta ar defisi (-) starp darbības vārdu un nolieguma piedēkli. Taču defise automātiski nenorāda uz zilbes robežu starp darbības vārdu un piedēkli. Ja darbības vārds beidzās ar īsu patskani un piedēklis sākas ar to pašu patskani, tad šo patskani izrunā garu (piemēram taha-as ‘negribēja’ izrunā “tahās”). Ja darbības vārds beidzās ar īsu patskani, tad tagadnes laikā izrunā vienīgi piedēkli (piemēram ole-eiq ‘nav’ izrunā “o.leiq” un anna-aiq ‘nedod’ izrunā “a.naiq”). Ja darbības vārds beidzās ar divskani, tad piedēkli izrunā kā atsevišķu zilbi (piemēram näe-es ‘neredzēja’ izrunā ar zilbes robežu starp verbu un piedēkli: “näe.es”).

Šajos piemēros redzami darbības vārdi vienkāršās tagadnes laikā nolieguma un parastās formās.

(ar noliegumu) Kyrvust timä kūld silmist näe-eiq (12)

no ausīm viņš/viņa dzird no acīm neredz

‘No ausīm viņš/viņa dzird, no acīm neredz’

(bez nolieguma) Timä nägē, kū lätt kalapǖḑjä (1)

viņš/viņa redz kā iet zvejnieks

‘Viņš/viņa redz, kā iet zvejnieks’

(ar noliegumu) Kullāne kalakene mullē bābā anna-aiq rahhū (20)

zeltains zivtiņa man vecmāte nedod mieru

‘Zelta zivtiņ, vecmāte man nedod mieru’

(bez nolieguma) Ma sulle ādres anna (21)

es Tev adrese dodu

‘Es Tev dodu adresi’

Šajos piemēros redzami darbības vārdi vienkāršās pagātnes laikā nolieguma un parastās formās.

(ar noliegumu) Näe-es sa sǟnest ņe sǟnest? (7)

neredzēja Tu to un to

‘Vai Tu neredzi to un to?’

(bez nolieguma) Näiq, kui saq minnū appetiq (14)

redzēju kā Tu mani apkrāpi

‘Redzēju, kā Tu mani apkrāpi’

(ar noliegumu) A imǟ taha-as tūd myŗsjat (22)

bet māte negribēja to līgavu

‘Bet māte negribēja to līgavu’

(bez nolieguma) Tahtse ez̦ändäpujale kaq tuvvaq (12)

gribēju kunga dēlam arī vest

‘Gribēju kunga dēlam arī vest’

Locījumu piemēri

Šie piemēri ņemti no Augusta Sanga nepublicētā pētījuma Ülevaade lutsi murde verbi morfoloogiast (Ludzas izlkosnes verbu morfoloģijas pārskats). Piemēri uzdoti manis izveidotajā Ludzas igauņu rakstībā. Iekavās blakus katram piemēram parādās tas pats piemērs Sanga lietotajā somugru fonētiskajā rakstībā.

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

olēma (olē͔ma) ‘būt’

Tagadne

Vienskaitlis

ole (oлe͔)

olt (oлt̀)

um (um̅)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

olli (ol̆’li)

olliq (ol̆’liˀ)

oļ (ᵘol̅’)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

olēm (oлē͔m)

olt (oлt̀)

ummaq (um̆maˀ)

ole-eiq (oлe͔i·ˀ)

Daudzskaitlis

ollīm (ol̆’līm)

olliq (ol̆’liˀ)

ole-es (ole͔e·s̀)

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

minēmä (minēmä) ‘iet’

Tagadne

Vienskaitlis

lǟ (lä̂)

lǟt (lǟt̀)

lätt (lät̅)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

lätsi (lät̆’tsi)

lätsiq (lät̆’tsiˀ)

läțș (lät̅’s)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

lǟm (lä̂m)

lǟt (lǟt̀)

lätväq (lät̀väˀ)

lǟ-äiq (lǟäi·ˀ)

Daudzskaitlis

lätsim (lät̆’tsim)

lätsiq (lät̆’tsiˀ)

lǟ-äs (lǟä·s̀)

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

tegēmä (tegēmä) ‘darīt’

Tagadne

Vienskaitlis

tī (tî)

tīt (tīt̀)

tegē (tegē)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

teijeq (teìjeˀ)

teiq (teiˀ)

teķķ (tek̅’)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

tīm (tîm)

tīt (tīt̀)

tegēväq (tegēväˀ)

tī-eiq (tīei·ˀ)

Daudzskaitlis

teijem (teìjem)

teiq (teiˀ)

tī-is (tīi·s)

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

andma (aǹdma) ‘dot’

Tagadne

Vienskaitlis

annā (an̆nà)

annāt (an̆nàt)

and (an̅d)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

annī (an̆’nì)

anniq (an̆’niˀ)

aņḑ (an̅’d)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

annām (an̆nām)

annat (an̆nat̀)

andvaq (aǹdvaˀ)

anna-aiq (an̆nai·ˀ)

Daudzskaitlis

annīm (an̆’nīm)

anniq (an̆’niˀ)

anna-as (an̆nā·s̀)

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

opma (op̅ma) ‘mācīties’

Tagadne

Vienskaitlis

opī (opī)

opit (opit̀)

opp (op̅)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

ope (ope͔)

opeq (ope͔ˀ)

oppe (op̀pe͔)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

opīm (opīm)

opit (opit̀)

opvaq (op̅vaˀ)

opi-eiq (opiei·ˀ)

Daudzskaitlis

opem (ope͔m)

opeq (ope͔ˀ)

opi-is (opī·s̀)

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

lugēma (лugē͔ma) ‘lasīt’

Tagadne

Vienskaitlis

lue (лue͔)

luet (лue͔t)

lugē (лugè͔)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

luoije (лᵘoìje)

luoiq (лuoiˀ)

lugī (лugì)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

luem (лue͔m)

luet (лue͔t)

lugevaq (лuge͔vaˀ)

lue-eiq (лuei·ˀ)

Daudzskaitlis

luoijem (лᵘoìjem)

luoiq (лᵘoiˀ)

luoiq (лᵘoìˀ)

lue-es (лuee·s̀)

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

kirotama (kirot̆tama) ‘rakstīt’

Tagadne

Vienskaitlis

kirōda (kirōda)

kirotat (kirot̆tat̀)

kirotas (kirot̆tas̀)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

kirōdi (kirōd’i)

kirōdiq (kirōd’iˀ)

kiroț (kirot̀’)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

kirōdam (kirōdam)

kirotat (kirot̆tat)

kirotazeq (kirot̆taze͔ˀ)

kirōda-aiq (kirōdai·ˀ)

Daudzskaitlis

kirōdim (kirōd’im)

kirōdiq (kirōd’iˀ)

kirōda-as (kirōdā·s̀)

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

umblema (um̀ble͔ma) ‘šūt’

Tagadne

Vienskaitlis

umble (um̀bлe͔)

umblet (um̀bлe͔t)

umbles (um̀bлe͔s̀)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

umbli (um̀bl’i)

umbliq (um̀bl’iˀ)

ummeļ (um̆me͔l’)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

umblem (um̀bлe͔m)

umblet (um̀bлe͔t)

umblezeq (um̀bлe͔ze͔ˀ)

umble-eiq (um̀bлei·ˀ)

Daudzskaitlis

umblim (um̀bl’im)

umbliq (um̀bl’iˀ)

umble-es (umbлe͔e·s̀)

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

magahama (magahama) ‘gulēt’

Tagadne

Vienskaitlis

maka (mak̆ka)

makat (mak̆kat)

maka ~ magahas

(mak̆ka ~ magahas̀)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

magāzi (magāz’i)

magaziq (magaz’iˀ)

magaș (magas̀’)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

makam (mak̆kam)

makat (mak̆kat)

magahazeq

(magahaze͔ˀ)

maka-aiq (mak̆kaiˀ)

Daudzskaitlis

magazim (magaz’im)

magaziq (magaz’iˀ)

maka-as (mak̆kaa·s̀)

1.p.

2.p.

3.p.

1.p.

2.p.

3.p.

küdzǟmä (küdzǟmä) ‘cept’

Tagadne

Vienskaitlis

küdzǟ (küdzǟ)

küdzät (küdzät)

küdzǟ (küdzǟ)

Nolieguma forma:

Pagātne

Vienskaitlis

küdzī (küd’zī)

küdziq (küd’ziˀ)

küdzi (küd’zi)

Nolieguma forma:

Daudzskaitlis

küdzǟm (küdzǟm)

küdzät (küdzät)

küdzǟväq (küdzǟväˀ)

küdzä-äiq (küdzäi·ˀ)

Daudzskaitlis

küdzīm (küd’zīm)

küdziq (küd’ziˀ)

küdzä-äs (küdzä·s̀)

Rakstīt Uldim

Teksti:

(1)ES MT 22 (Lugusid rebasest), teicējs: Jānis Hermans (Jaan Herman) (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
(2)EMH 0191 (Maaharimisest), teicējs: Osips Jakimenko (Škirpāni), pētnieki: Salme Nigol, Salme Tanning, Elna Adler, 1960, ierakstu transkribējis/transkribējusi T. Iva, 2009.
(3)ES MT 22 (Õlekuningas), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
(4)F157 (Koduloomadest), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
(5)ES MT 178 (Millal sõjamees koju saab), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, pētnieks August Sang, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
(6)F157 (Keelekasutusest), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
(7)ES MT 22 (Vägimees Sergei Sarapontšik), teicējs: Jānis Hermans (Jaan Herman) (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
(8)F157 (Jüripäeval kirikus), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
(9)EMH 0191 (Sugulastest), teicējs: Osips Jakimenko (Škirpāni), pētnieki: Salme Nigol, Salme Tanning, Elna Adler, 1960, ierakstu transkribējis/transkribējusi T. Iva, 2009.
(10) EMH 0191 (Eestlasest Lutsimaal), teicējs: Osips Jakimenko (Škirpāni), pētnieki: Salme Nigol, Salme Tanning, Elna Adler, 1960, ierakstu transkribējis/transkribējusi T. Iva, 2009.
(11) ES MT 178 (Hunt saab laulu tasuks vanamehe loomad), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, pētnieks: August Sang, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
(12) ES MT 102 (Tige vend), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Fonograafilisi tekste Räpinast ja Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1926, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
(13) ES MT 22 (Suur varas), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
(14) ES MT 247 (Kalapüüdja ja rebane), teicējs: Meikuls Jarošenko & Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsimaalt, pētnieks: August Sang, 1938, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
(15) ES MT 22 (Kits), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
(16) ES MT 178 (Koolnud kosilane sõidab mõrsjale järele), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, pētnieks: August Sang, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
(17) ES MT 22 (Poisikene ja suur mees), teicējs: Jānis Hermans (Jaan Herman) (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
(18) ES MT 22 (Tigedad õed), teicēja: Agata Jakimenko (Škirpāni), Murdetekste Lutsist, pētnieks: Paulopriit Voolaine, 1925-1927, oriģinālu no jauna pārrakstījusi T. Tuisk, 2009.
(19) ES MT 247 (Paulopriit Voolaine), teicēji: Meikuls Jarošenko & Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsimaalt, pētnieks: August Sang, 1938, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
(20) ES MT 247 (Kuldkalakene), teicēji: Meikuls Jarošenko & Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), Murdetekste Lutsimaalt, pētnieks: August Sang, 1938, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.
(21) F157 (Perekonnast), teicējs: Jāzeps Germovs (Lielie Tjapši), pētnieki: Aino Valmet, Paulopriit Voolaine, 5-6.6.1971, ierakstu transkribējusi T. Tuisk, 2008.
(22) ES MT 178 (Poja ja minia haudadel kasvavad puud kokku), teicēja: Tekla Jarošenko (Lielie Tjapši), pētnieks: August Sang, Kuuldelisi tekste Lutsimaalt Jaani ja Kirbu külast, 1936, oriģinālu no jauna pārrakstījis/pārrakstījusi M. Kalmus, 2009.

Citi avoti:

M0030. August Sang. 1936. Morfoloogiline ülevaade (Noomen) Lutsi murdest. Izmantoto teksta eksemplāru ar roku pārrakstījis/pārrakstījusi A. Täkke 1952. gadā.

M0029. August Sang. 1936. Ülevaade lutsi murde verbi morfoloogiast. Izmantoto teksta eksemplāru ar roku pārrakstījusi Ingrid Vuks 1952. gadā.

Saīsinājumi vērēs norāda uz tekstu un ierakstu atrašanos šajos arhīvos:

EMH -- Eesti keele instituut (Igauņu valodas institūts) [EMH ir Eesti murrete helilint, jeb “Igauņu izlokšņu skaņu lente”)

ES MT -- Emakeele Selts (Mātes valodas biedrība)

F -- Tartu Ülikooli eesti ja üldkeeleteaduse instituut (Tartu universitātes Igauņu valodas un vispārējās valodniecības

institūts)

M -- Tartu Ülikooli eesti murrete ja sugulaskeelte arhiiv (Tartu universitātes Igauņu izlokšņu un radu valodu arhīvs)